Vēlme būt ar tevi kopā ir stiprāka par mani pašu.
Saprāts man saka, ka jādod laiks un telpa Tev un man pašai būt. Bet iekšas dreb no trīsām, kas alkst Tevis, Tavas elpas un jautājošā skatiena.
Šovakar Tu pateici, esi laimīgs, jo Tev ir pēc kā ilgoties.
Es varētu skriet līdzi, smaidīt un smieties, jo es arī esmu laimīga.
Bet es gribu būt un pasāpēt mazo šķirtības sāpi, sailgoties līdz spilvens kļūst mikls.
Es esmu gatava, tik gatava, cik vien varu būt, lai dotos nevis Tev līdzi, bet visur, kur Tev vajag.
Tā nav bijis. Tā sajūta rodas tur - iekšā. Manī dziļi.
Es ilgās ķeros pie vārdiem, skaņām - lai tikai ātrāk tās mani ved pie Tevis.
Bet es veros baltajās lapās, manus plecus neapskauj Tavas rokas. ilgojos.
Nav vārdiem vietas.
Es liegšos. Es ticēšu, ka māku lidot. Jo manas vietuļās naktis sākušās tikai tagad, kad patiesi esmu ievijusies mīlestībā.
Un tie joprojām ir tikai mani vārdi, kas birst no manām sausajām lūpām. Jo viss, kas es esmu ir viss, kas tev tiek dots. Un mani darbi un rīcības paklanās maniem vārdiem.
Es likšu uz spēlēs visu, visu - kaut joprojām man nepatik spēlēties.
Tas viss ir Tavs.
Add comment
Comments