Kādi scenāriji virprinās pa galvu meitenēm? Satiksim, iemīlēsim, iepazīsim un apprecēsim un dzīvosim laimīgi? Satiksim, iepazīsim, dzīvosim laimīgi, iemīlēsim un varbūt apprecēsim? Kurš no šiem vārdiem ir vēlme un kurš vajadzība? Satikt - vajadzība, vēlme - satikt to savējo, kuru iepazīstot dziļāk un dziļāk iemīlēšana notiek pati par sevi. Iemīlēt - sevi vispirms, kas ir vajadzība, vēlme mīlēt otru, vēlme dalīt sevi un savu dzīvi. Un tad ir mirklis, kas Tev tas viss ir - rīta skūpsts, rūpes, mīļums, kad esi nosalusi, dažreiz kafija gultā, mazie ikdienas kašķīši, bet pāri visam laime sajūtu nevis tapēc, ka nesi vairs viena, bet gan tapēc, ka esi tieši ar viņu, viņš ar Tevi. Apprecēsim - ja to vēlēsies viņš, ja viņš izteiks Tev bildinājumu, būs gatavs tev dot savu azoti arī likuma priekšā, lepoties, ka sieviete viņam blakus pāriet viņa uzvārdā, dēvēt savu meiteni par savu sievu. - Tā ir vēlme vai vajadzība, meitenes? Par kāzām un to nozīmi mūsdienu attiecībās ir lasīts, dzirdēts un pārrunāts ar draudzenēm daudz, bet vienmēr šķiet, ka kaut kas ir nepateikts. Es nekautrējos atzīt pati sev, ka to ļoti vēlos - būt sieva, jo uzsākot kopdzīvi mūsdienās, tas pēc būtības to arī nozīmē, tikai atbildību gan mēs neuzņemamies. Man laulība nebūt nenozīmē drošību, ka viņš tagad būs tikai mans. Es to uztveru kā statusu, kas man pašai apliecina, ka esmu sev, savai ģimenei un draugiem un , jā, arī likuma, priekšā pateikusi - esmu ar šo cilvēku un par mūsu attiecībām uzņemos pilnu atbildību. Un, tad pienāk brīdis, kad es pamostos neiemigusi un veros tumsā un domāju, kapēc, es to tik ļoti vēlos, skaidro apzinoties, ka mana vēlme varēs piepildīties tikai tad, ka to vēlēsies Viņš? Man nav iespēju šo vēlmi īstenot vienai, uzrakstot Ziemassvētku vecītim vai veroties zvaigznēs? Šī vēlme ir tieši tik neizsakamā, ka būtu labāk gan es klusējusi. Bet - kapēc? Kapēc man jāapklusinās? Es dzīvoju mūsdienu attiecībās un pieņemu visus tās noteikumus, kopdzīve un sadzīve, katrs par sevi un tomēr kopā attiecībās, kas man nozīmē tieši tik daudz, ka es apzinos, ka varu savu vēlmi pēc statusa mazliet noslēpt sevī. Bet mana nepacietīgā daba te izdara savas korekcijas, es varu analizēt un prātot, kapēc gan man tas ir tik ļoti svarīgi, bet tas neizmainīs to, ka es to patiesi vēlos. Vēlos būt sieva, viņa sieva. Viņš tagad ir mans dzīvesdraugs un es gribu soli pa solim virzīties uz priekšu kopā, neslēpjot savas vēlmes un vajadzības pēc atzinības, drošības un atbildības vienam otra un sabiedrības priekšā.

Iedvesmai veros arī Maslova vajadzību līmeņos:

1) eksistences vajadzības.

Pie tām pieskaitāmas tās vajadzības, kas nodrošina cilvēka bioloģisko eksistenci (miegs, izsalkums, slāpes, dzīvoklis, apģērbs);

2) vajadzības pēc drošības.

Tā ir vajadzība būt drošībai apmierināt eksistences vajadzības arī nākotnē;

3) sociālās vajadzības.

Tās ir vajadzības pēc garīgās saskaņas un sociāliem kontaktiem ar citiem sabiedrības locekļiem;

4) vajadzības pēc cieņas jeb goda.

Šo vajadzību apmierināšanai tiek meklēta citu cilvēku ievērība, atzinība, tās izpausme.

5) izaugsmes vajadzības.

Šajā pēdējā vajadzību pakāpē indivīds tiecas pēc pašattīstīšanās, pašpiepildīšanās, pašrealizēšanās, pašīstenošanās.

* Vēlme - Izjust vajadzību, tieksmi, lai kaut kas būtu, notiktu.

Izteikt vēlmi.

** Vajadzība – iekšēja nepieciešamība pēc tā, bez kā cilvēks nevar iztikt.